Šodien dikti vajadzēja noskaidrot kādas oficiālas iestādes e-pasta adresi, taču viņu pašu mājaslapā, lai cik dīvaini tas liktos, tāda nekur nebija norādīta. Tad nu vērsos pie mūsu valsts iedzīvotāju reģistra dublikāta - portāla draugiem.lv, atradu tur vienu no iestādes sekretārēm un apjautājos tai par minēto adresi. Pretim saņēmu vēstuli, kas vēstīja apmēram sekojošo: šī esot viņas dzīves privātā daļa un ar darbu tai neesot sakara, tāpēc šeit viņa neko nerakstīšot, es varot zvanīt pa darba telefonu, ja man vajag.

Tad nu es tā aizdomājos par to visu. Protams, mēle niezēja pajautāt, kāpēc tad man no "privātās dzīves daļas" tiek atbildēts darba laikā, taču noklusēju. Bet jautājums ir cits, ko gribēju uzdot, tā tīri filozofiski, kā ir labāk. Es negribu aizrauties ar spriedelēšanu par to, kā virtualitāte vispār ietekmē dzīvi - pats pēc izglītības esmu psihologs un diplomdarbu, starp citu, rakstīju tieši par šo jautājumu. Bet, ja aizmirstam pagaidām par lietas psiholoģisko pusi un traktējam internetu pēc pamata definīcijas kā teju bezgalīgu informācijas plūsmu - vai tad ir jēga pieturēties pie šāda dalījuma? Tas tikai aizkavē derīgās informācijas apmaiņu. Ja kādam ir, teiksim, divi mobilie tālruņi un uz vienu zvana draugs, jautājot, vai šodien dzersim alu - vai Jūs vienkārša "jā" vai "nē" vietā teiksiet, ka šis numurs nav Jūsu privātās dzīves sastāvdaļa un ka draugam ir jāliek nost klausule un no jauna jāpiezvana uz otru numuru? Kaut kā tā...

Manuprāt, tik strikta informācijas kanālu šķirošana ir tuva absurdam. Un Jums kā liekas?