Tādu jautājumu šodien V-Dienas blogā uzdevis politiķis Ansis Dobelis, savu viedokli tālāk paskaidrojot ar Latvijas valdības centieniem nerimtīgi pakalpot dažādām lielvarām šķietami atkarībā no situācijas, nevis vadoties pēc kādas noteiktas stratēģijas. Piemēri nav tālu jāmeklē - vispirms tā bija Amerika ar karu Irākā, tagad Krievija ar gāzes vadu.

"Ja šodien arvien vairāk Baltijas jūras piekrastē esošas valstis sāk iebilst pret Nord Stream gāzes vada būvniecību, tad Latvija savā lojalitātē pamanījusies apliecināt savu gatavību pret šo projektu neiebilst," raksta A.Dobelis. "Diemžēl arī šoreiz mēs esam nonākuši starp retajiem, kuri negrib saskatīt ne politiskos, ne ekonomiskos, ne ekoloģiskos draudus. Pie viena mēs arī esam to valstu vidū, kas neatbalsta ES enerģētikas komisāra, mūsu tautieša vēlmi samazināt Krievijas gāzes monopolista Gazprom ietekmi Eiropā. Mēs ne tikai neveicinām vienotu ES politiku enerģētikas jautājumos, bet rīkojamies pat pretēji. Godmaņa vadītā valdība bez īpašām diskusijām paziņojusi, ka Latvijā tiks būvēta gāzes elektrostacija. Laikā, kad visa pasaule meklē alternatīvas gāzei un naftai, mēs, par alternatīvas enerģijas ieguves veidiem tik pat kā nerunājot, nostiprinām savu atkarību no gāzes un tātad arī Krievijas."

Šīs rindas vedina patiešām aizdomāties - vai tiešām Latvija ir ārpolitikas kontekstā tikai tāda pavadā skrējēja, kas vienmēr darbojas dēļ 30 sudraba grašiem...

Pilns raksts izlasāms V-Dienas portālā.