Kopumā pīpējamo tabaku iedala trīs lielās grupās – tombaks, žuraks un melases tabaka, no kurām pēdējā attiecas visvairāk tieši uz ūdenspīpi. Tombaks ir tīra tabaka, žuraks – pārejas forma starp abām pārējām grupām (tās sastāvā var ietilpt arī augļi un eļļas). Reizēm par žuraku dēvē arī nearomatizēto tabaku, kas atjaukta ar sīrupu. Kā jau minēju, ūdenspīpei ir domāta melases (cukurniedru sīrupa) tabaka.

Vēsturiski melases tabaka ir cēlusies 19. gadsimta sākumā Ēģiptē, kad to iekaroja turki. Ēģiptieši no turkiem pārņēma ūdenspīpes pīpēšanu; paši turki pīpēja tombaku. Pirmās ūdenspīpes Ēģiptē gatavoja no izdobta kokosrieksta, kurā iesprauda bambusa nūjiņas ar tukšu vidu; tabakas trauciņu veidoja no apdedzināta māla – tāpēc šādu ūdenspīpi sauca par „gouza”, kas ēģiptiešu valodā nozīmēja „kokosrieksts”. Ar tabakas iegūšanu vietējos apstākļos radās grūtības, jo ēģiptieši pamatā smēķēja cigaretes, bet cigarešu tabaka ūdenspīpei nederēja – cigaretēs tā bija smalki sasmalcināta un vispār atšķirīga. Taču kāds atjautīgs cilvēks iedomājās sajaukt tabaku ar cukurniedru sīrupu, lai mainītu tās konsistenci – un mēģinājums izdevās. Jaunais tabakas veids ātri iekaroja Ēģiptes tirgu.

Šobrīd melases tabaku ražo, sajaucot tīru tabaku ar sīrupu vai medu, reizēm cukura un destilēta ūdens šķīdumu (attiecībā 1:2), kam pievienots nedaudz glicerīna un dažādas esences, kas nodrošina aromātu dažādību.

Lielākoties, runājot par tabakas šķirnēm, cilvēki domā tieši šos aromātu veidus: ābolu, ķiršu, zemeņu un citas garšas. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs no ražotāja. Ūdenspīpju tabakas tirgū eksistē vairāki desmiti ražotāju (man pašam ir zināmi apmēram piecdesmit, taču tikpat labi var atrasties vēl arī citi), un atkarībā no tiem garšas var variēt. Piemēram, nesaucot pagaidām vārdos ražotājus, ņemsim par piemēru piparmētru tabaku. Vienam ražotājam tā ir domāta vairāk kā piedevas tabaka, otram – viegli pīpējama arī kā pamata tabaka. Trešajam – liekas, vispār nepīpējama, jo garšo pēc zobu pastas. Gadās visādi. Tāpēc, izvēloties tabaku, jāpievērš uzmanību vairākiem kritērijiem, ne tikai garšai. Jāsaka arī, ka bieži vien atšķiras savā starpā pat viena ražotāja tabakas – atkarībā no tā, kur tās pirktas. Uz vietas pirkta tabaka gandrīz vienmēr ir labāka, nekā tā, kas pirkta no eksporta partijām citās valstīs. Tas var būt atkarīgs, domājams, gan no eksportējamās preces kvalitātes, gan arī no tā, kāda ir eksportētāju un tālāko pārdevēju radītajiem tabakas uzglabāšanas apstākļiem. Piedevām – arī gaumes vienmēr būs dažādas.

Melases tabaka tiek pārdošanai iesaiņota kartona paciņās vai plastmasas trauciņos, retāk stikla; uz iepakojuma parasti ir krāsaini attēli (pārsvarā ar austrumu motīviem) kas raksturo tabakas aromātu (augļi). Tāpat norādīts tabakas sastāvs, piemaisījumu daudzums utt. Derīguma termiņš tabakai parasti ir 2 gadi, tomēr tas attiecas tikai uz aizvērtu paciņu. Atvērtā veidā tabaka ir biežāk pakļauta temperatūras izmaiņām u.c., kā rezultātā tās kalpošanas mūžs būtiski saīsinās. Tāpēc tabaku vēlams uzglabāt vietā, kur tai netiek klāt tieši saules stari vai aukstums, var aizskrūvējamos stikla traukos. Dažreiz cilvēki glabā tabaku plastmasas trauciņos, kas domāti fotofilmu uzglabāšanai, arī tas ir pieņemami.

Turpinājums sekos... 

ShishaClub: Par to, kas burbuļo 

ShishaClub: Pīpes sagatavošana 

ShishaClub: Ūdenspīpes iegāde

ShishaClub: Ievada vietā 

Ūdenspīpes un veselība