Publicēts 3. jūnijā, 2008.
Ikdienā mūs traki kaitina elektroniskais spams jeb, kā tagad saka, mēstules. Taču kā ir ar reālo, taustāmo pastu? Vai nav apnicis ikdienā, atslēdzot pastkastīti, redzēt no tās izbirstam šīs pašas mēstules, tikai drukātas uz papīra? Varbūt ir pienācis laiks kaut ko pasākt arī šī spama veida apkarošanai...
Savulaik, domas nokaitināts par to, cik gan daudz papīra nelietderīgi tiek izmantots šo paziņojumu izplatīšanai pastā - nav taču noslēpums, ka nomācoši lielākā daļa cilvēku tos pat nelasa, bet pa taisno iemet miskastē. Gribēju no gada sākuma līdz, teiksim, vasarai savākt visas tāda tipa vēstules un reklāmavīzes kopā, lai fotogrāfijās parādītu taustāmi, kāds tas ir apjoms uz vienu pašu cilvēku - taču jau pirmajā mēnesī sapratu, ka man nemaz nav to, kur glabāt... Tāpēc idejai atmetu ar roku; taču problēma jau no tā nepazuda.
Šodien lasu, ka sadarbības kolēģi sākuši sava veida akciju pret šo parādību - ideja man patīk. Nelielais pilsoniskais eksperiments ir sekojošs: uz pastkastēm uzlīmēt aicinājumu - "Neadresētus sūtījumus neievietot!". Tas sākumam. Vēlāk, domājams, varam šo ideju attīstīt arī tālāk.
Vairāk par eksperimentu un tā pamatojumu informācijas būs rīt mēdijos, gaidiet.
http://www.onkulis.com/2007/07/03/gadsimta-iepriecinosaka-zina-pastkastisu-ipasniekiem/
Reiz sensenos laikos viens cilvēks uz pastkastītes uzlīmēja uzrakstu: "Reklāmas lūdzu nemest". Pāris dienas bija miers, bet tad atkal sāka mest. Ko darīja džeks? Aizgāja uz pastu un kārtīgi izlamājās. Maigākais no tekstiem bija: "Kas, jūsu pastnieki ir debīli un lasīt nemāk?". Kopš tā brīža viņa pastkastīte ir reklāmdevēju melnajā sarakstā....