Publicēts 11. septembrī, 2008.
Tādu frāzi nereti izsaka ļautiņi interneta komentāros pie katra kārtējā raksta par izvarošanu vai citādu dzimumnoziegumu. Nesen šo iespēju stipri nopietnākā veidā apcerēja arī Latvijas valstsvīri, taču šodien tiesībsargi paziņoja, ka tas nebūs iespējams. Tomēr jāsaka, ka visa publiskā diskusija par to notiek diezgan neprofesionālā veidā, ne pašiem spriedējiem, ne arī jo īpaši sabiedrībai īsti saprotot, par ko tad ir runa.
Vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pamatojoties uz pēdējā laikā bieži novērotajiem bērnu dzimumizmantošanas un nāves gadījumiem, pauda viedokli, ka personām, kuras izdarījušas dzimumnoziegumus, būtu recidīva novēršanas nolūkos jāpiemēro ķīmiskā kastrācija. Lieki piebilst, ka sabiedrība, pamatojoties uz šiem pašiem notikumiem, lielākoties uztvēra šo viedokli ar urravām. Tomēr šodien tiesībsargs Romāns Apsītis presei sniedza savu komentāru - viņaprāt, tāda metode nav piemērojama kā sods vai medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, bet gan kā brīvprātīgs papildu pasākums sociālās rehabilitācijas programmu gaitā. Jautājums, kurš cilvēks labprātīgi, īpaši ja noziegums ir saistīts ar baudas sasniegšanu, piekritīs kastrācijai?
Apsītis uzsvēra, ka problēmas galvenais risinājums un labākā metode dzimumnoziegumu atkārtošanās iespēju novēršanai ir psihoterapija.
Protams, ir arī pretargumenti kastrācijai, daudzi uzskata, ka atsevišķos gadījumos šīs varētu būt pārlieku bargs sods. Taču tieši izpaužas noteiktu lietu nezināšana; ķīmiskā kastrācija tieši ar to atšķiras no fiziskās, ka tā ir pārejoša. Metodes būtība - pacientam ik pēc noteikta perioda dod spēcīgus medikamentus, kas "iemidzina" viņa dzimumorgānus. Taču medikamentu lietošanu ir iespējams pārtraukt. Ja runā par pašiem medikamentiem - tie ir ķīmiski kaut kas ļoti tuvs pretapaugļošanās tabletēm, tikai krietni lielākās devās.
Domājams, viedokļu sadursmes par šo tēmu vēl būs.
Valstīs, kurās šāda vai līdzīga metode tiek praktizēta, ne viens vien noziedznieks tai piekrīt gan, tādējādi rodot iespēju "sēdēt" mazāku termiņu. Taisnība gan arī tā, ka kastrācijas sekas ir iespējams novērst. Piemēram, Vācijā savulaik ir bijis gadījums, kad šāds cilvēks (acīmredzot nelegāli) saņēma testosterona līmeņa pauugstinošas injekcijas un atkal izvaroja.
Bet galvenais - speciālisti teic, ka problēma jau nav pautos, bet galvā...
Par tēmu runājot - piekrītu Jurkam, ka vaina ir galvā nevis pautos.
Ķīmiskai kastrācijai noteikti ir ķīmiski pretlīdzekļi. Reālā kastrācija neliedz noziedzniekam veikt netiklas darbības savu anormālo velmju izpausmēm. Nāvessods, lai gan samazina noziedznieku skaitu, palielina vidējo noziedzības līmeni un pretestību policijai valstī kopumā, jo palielina nihilismu pret dzīvi. Locekļu amputācija neliedz uzstādīt protezes (pie tam ar ģenētikassasniegumiem iespējams izaudzet ne tikai ausis uz žurkām).
Vai ir labāks risinājums? Jebkurš risinājums tikai pasliktinās situāciju savā viedā. Ko darīt? Izolēt līdz mūža galam un barot ar ūdeni un maizi. Paši vainīgi, ka izveidojām sociālo situāciju, kur šāds cilvēks var piedzimt, augt un dzīvot.