Profesija: graustologs
Mājas lapa: http://whiterabbit.lv

es biju tas melnais kaķis, kas pārskrēja tev ceļu

Arhīvs
Jūnijs, 2018
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1
Paraksties par pensijām!
Publicēts 17. aprīlī, 2008.
Nu jau ļoti populāra aktivitāte Latvija ir dažādas parakstu vākšanas kampaņas - pat veidojas tāds kā jauns nacionālā sporta veids. Taču visa starpā ir gan "sliktās", gan "labās" parakstu vākšanas, pēdējās no tām ir vērstas uz reālām izmaiņām pastāvošajā iekārtā, nevis atsevišķu cilvēku "spalvu spodrināšanu". Tieši tāda, reāla, manam prātam liekas pašreiz aizsāktā parakstu vākšana par izmaiņām likumā "Par valsts pensijām".

Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtais likumprojekts paredz grozīt likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 34. punktu, nosakot, ka līdz 2009. gada 31. decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar  būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram attiecībā no apdrošināšanas stāža piemēroti koeficienti 3,0; 3,5; 4,0 vai 4,5.

Informācija par parakstu vākšanas vietām un darba laikiem: CVK mājaslapa.

Kā vielu pārdomām citēju kāda šodienas DELFI publicētā raksta fragmentu (autors E. Labanovskis):

"Katru reizi, kad ieeju veikalā, šausminos par siera un maizes cenu, taču pērku. Vai esat sev kādreiz uzdevuši jautājumu, cik gan ilgi dažkārt pensionārs stāv pie maizes stenda, iekams izvēlas pirkumu? Un kādas domas, kādi aprēķini riņķo viņa galvā? Maizi ņemšu, desu lētāko, sieram nesanāks, kas paliks komunālajiem? (…) Var jau, protams, uztvert šos cilvēkus kā statistikas vienības, kuru stabiņš tabulā katru gadu samazinās. Samazinās, jo cilvēki vienkārši nomirst. Taču aiz tā visa ir cilvēku mūži, ciešanas un centieni. Daudz runājam par to, ka demogrāfiski sarūkam, tomēr jāatzīst, ka šīs problēmas risinājums nav tikai jaunu ģimeņu veidošanā un bērnu dzimstībā, bet ir taču jāveicina arī cilvēku dzīves ilgums. Ar šādu pensiju cilvēks sevi nevar apārstēt un piekopt veselīgu dzīves veidu. Ne velti Latvijā cilvēku dzīves ilgums ir par 10 gadiem īsāks nekā Francijā. (…) Šobrīd mēs klusējot prasām vecākajai paaudzei upurēties mūsu labā un rāmi pamest šo sauli. "BET" varbūt ir arī cits veids? Varbūt mēs tomēr varam sabalansēt valsts budžetu un, ja to nevaram, tad spējam mainīt nodokļu sistēmu, tā lai valstī. (…) Gribu aicināt ikvienu padomāt par tikumu mūsu valstī, sevi un saviem līdzcilvēkiem. Ja neesat vienaldzīgi un jums arī ir kāds "BET" vai kāds "kāpēc" esošajai valstiskajai attieksmei, ejiet parakstīties par pensiju referenduma ierosināšanu!"


Komentāri (7)
mOka: dzīves ilgums attīstītajās Eiropas valstīs ilgāks vien tādēļ, ka tur cilvēki laimīgāki, smaidīgāki. Katra diena tiek dzīvota kā brīnums. Vēl 60. gados vecvecāki ar mazbērniem piedalās ciemata rotaļās uz lieldienām, nakts vidū krogā dejo un smejas. Lieki piebilst, ka šo laimes sajūtu veicina NORMĀLAS pensijas un IDEĀLI pabalsti. Viņiem nav jādomā, ko rīt ēdīs, cik par īri jāmaksā, bet var plānot, kur aizbraukt nākošajās brīvdienās un kā iepriecināt mazbērnus.

Dati salīdzināšanai piemēram par Vāciju (skaitļi izrauti ātri pārskrienot caur vācu laikraxtiem Google, bet diezgan ticami):
iztikas min: 600 eur
pensija: 5000-7500 eur
minimalā alga: 1500 eur
un pārtikas cenas ir lētākas kā pie mums :O. Tikai gaļa sanāca dārgāk, bet to viņi pērk ne veikalā, bet saimniecībās.

mums te viss otrādāk, pensija zem jebkuras kritikas, a cenas uhhhh..
17/04/2008 12:18
asmo: Mani piemēram kā nodokļu maksātāju uztauc, kur šim mega paugstināšanas projektam valsts ņems piķi ilgtermiņā? Vai man šis šovs nerezultēsies lielākā sociālā nodoklī? Un kas notiks ar pensiju fondu līdz brīdim, kad es pats pensionēšos? Vakar Panorāmā, viena no iniciatora (ja pareizi sapratu) Kokina kunga izteikumos atbildi nedzirdēju, tāpat kā raidījumā "Kas notiek Latvijā?" nekā vairāk kā tikai tukša vervelēšana no ierosinātāju puses. Vispār besī šādi darītāji un pēc tam domātāji.
17/04/2008 12:19
Džerijs Šterns: Runā, ka šobrīd tai sociālajā budžetā, no kura pensijas vispār maksā, ir pusmiljarda latu neizmantots uzkrājums. Problēma ir indeksācijā, kas izveidota netaisnīgi; tieši šo punktu mainīt grib tie, kas ierosinājuši parakstu vākšanu - nevis tāpat vien nepārdomāti pacelt pensijas un cauri.
17/04/2008 12:37
Ervins: Jāatzīst ierosinājumi tiešām nav paši kvalitatīvākie un varēja būt labāk nostrādāti. BET :) Valstij ir iespējas pārkārtot sociālo sistēmu pat nepaaugstinot kopējo nodokļu slogu lielākajai dļai iedzīvotāju. Vienkārši nodokļus diferencējot. Piemēram mainot nodokļu sistēmu uz progresīvo- attiecībā arī uz sociālo nodokli. Iekasēt nodokļus no spekulatīvām darbībām un dividendēm- ko šobrīd neapliek ar nodokli, ieviest luksus preces nodokli. Protams kādam tas nepatiks, bet pastāv šī mūžīgā dillemma par kopīgo labumu un indivīda personisko labumu. Diemžēl, ja netiks izmantota šī iespēja ar referenduma palīdzību panākt progresu, diezvai cita tik reāla spiediena instrumenta tautai būs. Tāpat, ja referendums ir pozitīvs. valdībai ir 5 gadi (tik atļauj sociālā budžeta rezerves) lai līdzvarotu sistēmu un atrisinātu šo jautājumu. Protams nerisinot kompleksi valsts sistēmu atrauti vienu pašu to nevarēs izdarīt.
17/04/2008 12:47
Džerijs Šterns: Tautas aktivitāte jāizmanto, kamēr tā ir - ja atkal noklusīsim, tad vispār neko nepanāksim un turpināsim dzīvot kā Eiropas nabadzīgākā valsts, varbūt drīz te būs kā dažās Āfrikas valstīs... Nav jēga visu kritizēt un aiziet negācijās, ir jāsarosās un JĀDARA.
17/04/2008 12:54
asmo: Te palasījos un iznāk, ka šo piķi jau valdība aizņēmusies uz 6% gadā pamatbudžetam un tas inflācijas apstākļos ir ļoti izdevīgi. Tad nu uz savu trešo jautājumu es atbildi ieguvu, cik es pats būšu otrajā līmenī iepiķojis - inflācija tik ar saņemšu.

Indeksācija jā tā tiešām ir jāmaina, taču es baidos, ka pārlieku strauja to paaugstināšana, gan palielinās inflāciju un lai arī .5 mld ir liela nauda tāču 2007. gada novembrī mums bija 563 700 pensionāru. Tagad skatamies cik sanāktu katram ja godīgi sadalītu uzkrājumu visiem 887 Ls jeb, ja notriecam gada laikā 74 Ls pielikums mēnesī. Visa šī rezultātā pensiju fonda līmenim nav nekādas elastības, visu ko mēs samaksājam soc nodoklī (daļu, kas attiecas uz pirmo līmeni) tai pat mēnesī būs jāizmaksā pensionāriem. Ja teiksim palielinās bezdarbs vai sākas stagflācija pensionāriem sekas ar būs bēdīgas. Kā rīkosies populisti, kas šādu pasākumu izbīdījuši, palielinās sociālo nodokli un līdz ar to samazinās ekonomikas konkurētspēju.

Bet nu labi šis ir bēdīgākais un populsitiskākais variants, kā to var saprast no TV.

Par indeksācijas koeficentu ietekmi tur man būš jāparēķina smalkāk.
17/04/2008 12:54
Artis: Redz ja mēs būtu mazliet ar galvu vairāk domājoši cilvēki, tad mēs zinātu, kā veidojās vācijā pensija pensionāram tie 5000 Eur.
Piemeeram par Angliju runaajot, arii attiistiita valsts, utt, pensionaars videeji no valsts sanjem 400Ls mēnesī lielu pensiju. Vai jūsuprāt viņš var izdzīvot? Latvijā jā, bet ne Anglijā. Pārējos 2000Ls+ menēsī pensionārs dabūt no fondiem.
1)Trešā līmeņa pensijas uzkrājumi.
2)Investīciju fondi
3)utt
Latvijā tas viss darbojās tikai pāris gadus, tapēc arī pensionāri brēc, ka citur pensionāriem ir labāk. Bet neko darīt, nejau valsts par Jums rūpēsies vecumdienās, bet Jums pašiem par sevi jāparūpējas, kamēr vēl strādājat.
Ir viegli visās nebūšanās vainot valsti, bet varbūt vajag paskatīties, ko Jūs paši esat izdarījuši sevis labā, cik lielu Jūs paši sev pensiju esat uzkrājuši?
18/04/2008 09:53
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: