Jūs jau zināt no iepriekšējām diskusijām, ka es vairāk atbalstu, nekā neatbalstu šo pašvaldības lēmumu, jo arī uzskatu, ka Latvijas sabiedrība tam nav gatava. Taču Latvijas sabiedrība man nepiekrīt, to es arī zinu.

Tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA "Eiro Data" veiktā aptauja liecina, ka 67% (tātad apmēram 2/3) rīdzinieku iebilst pret šo lēmumu un tikai 22% atbalsta to. Pārējiem 11% esot pofig.

Tomēr es uzskatu arī, ka liela daļa protestētāju nebūt neapzinās, pret ko īsti protestē. Cik esmu ar cilvēkiem par šo runājis, vairums uzskata, ka šis liegums attiecas uz visiem parkiem un zālājiem Rīgā, taču tas tā nav. Kopumā liegums attiecas tikai labi ja uz 1% no visiem Rīgā pieejamajiem zālājiem, bet konkrēti Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos - Esplanādē, kanālmalas apstādījumos, Rīgas pils skvērā, Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā un vēl šur tur. Pārējā zālīte ir brīvi pieejama.

Savulaik, būdams Vīnē, priecājos par to, ka kādā pilsētas centra iekšpagalmā ir izveidoti interesanti soli, uz kuriem iedzīvotāji jebkurā diennakts laikā var pasēdēt, palasīt grāmatas, pat pamalkot kādus dzērienus. Bez īpaši redzamas apsardzes, šī vieta tomēr bija tīra un sakopta. Bet padomājiet reāli, cik ilgi kas tāds izdzīvotu pie mums - dienu, divas, trīs? Pēc tam būtu kāds noteikti ieskrāpējis, labākajā gadījumā, "Maša + Saša", kaut ko sadedzinājis, kaut ko salauzis... Kā reiz jokoja kāds humorists šovā "KBH", mums beļģu "Čurājošais puisītis" ir pie kājas, mums pašiem katrā liftā ir savs čurājošais puisītis. Tāda mums tā iedzīvotāju kultūra.