“Kāpēc mums sponsorēt Krievijas „Gazprom”, ja varam ilgtermiņā ieguldīt naudu savā ekonomikā, ieguldot līdzekļus ar biomasu kurināmās koģenerācijas stacijās vai citos videi draudzīgos atjaunojamos enerģijas ražošanas veidos?” jautā Latvijas Ārpolitikas insitūta direktors, Brīvības un solidaritātes fonda priekšsēdētājs Atis Lejiņš. Un patiesi, šāds jautājums neviļus rodas – kāpēc Latvija tā tiecas būt enerģētiski atkarīga no kādas lielvalsts, ja ir iespēja nopietni attīstīties pašai.

A. Lejiņš uzskata, ka visos Latvijas reģionos būtu nepieciešams izveidot biomasas audzēšanai, pārstrādei un enerģijas iegūšanai nepieciešamos objektus. Tas garantētu darbu Latvijas lauksaimniekiem, samazinātu elektroenerģijas un siltuma cenas iedzīvotājiem, nostiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. „Šobrīd pie mums saražotās granulas tiek eksportētas uz Eiropas valstīm, kuras jau sen ir nonākušas pie slēdziena, ka „zaļā enerģija” ir lētāka un videi draudzīgākā, turklāt, mēs visu procesu no sākuma līdz beigām spētu nodrošināt paši saviem spēkiem,” skaidro Lejiņš.

Biomasas audzēšana varētu kļūt par alternatīvu tiem lauksaimniekiem, kuri kļuvuši par valsts ekonomiskās krīzes upuriem un nespēj turpināt darbību līdzšinējās nozarēs, kā arī tiem, kuru lauksaimniecības zemes nav piemērotas graudaugu audzēšanai. Savukārt, atjaunojamo resursu izmantošana enerģētikā spētu nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību.

Sīkākai informācijai raksta turpinājumu lasiet portālā www.nakotnesriga.lv