Nesen dienas gaismu ieraudzījis ir Ekonomikas ministrijas lolojums – valsts ekonomikas stabilizācijas plāns. Pats ne pēc dabas, ne izglītības neesmu ekonomists, tamdēļ nespriedīšu par tehniskām niansēm, vairāk šī būs tāda kā replika, vienkāršā cilvēka reakcija uz notiekošo.

Pārlasot pašu plānu, neviļus radās asociācija ar padomju laika termiņu plāniem, kuri bija pilni ar Viļa Lāča cienīgām gaisīgām frāzēm, bet maz skāra dzīves realitāti. Palasot šodienas presi, piemēram, „Dienas Biznesa” publikācijas, redzu, ka ne man vienam tādas asociācijas.

Stabilizācijas plāns tuvākajiem diviem gadiem pamatā sastāv no frāzēm „turpināt pašreizējo”, „veikt pētījumu”, „veikt aptauju”, „izstrādāt plānu”, „izstrādāt projektu”. Plāns par rubli, es teiktu. Ja tā padomā, vai tad mums vispār īsti ir, ko stabilizēt? No pašreizējā stāvokļa būtu jāraujas ar joni prom, nevis jāmēgina tas stabilizēt. Bet radikālākus risinājumus valdošie baidās meklēt, labāk ejam ar glanci dibenā – toties to vismaz darām stabili…