Publicēts 10. oktobrī, 2008.
Ikreiz, kad valstī notiek kārtējās Saeimas ievēlēšana, teju katras partijas programmā varam lasīt par spara pilniem centieniem attīstīt Latvijas zinātni, atbalstīt izglītību, motivēt jaunos speciālistus utt. Bet kāda izrādās realitāte?
Apskatīsim patreizējo situāciju. LR 9. Saeimā ietilpst 100 deputāti no 9 frakcijām – TP, ZZS, JL, PCTVL, LPP/LC, TB/LNNK, SC, PS, - kas vismaz teorētiski kandidējot apņēmušies ievērot sekojošo:
„rūpēties par trīs galvenajām pamatvērtībām - izglītību, veselību un sociālo aizsardzību”
„īpaša uzmanība tiks pievērsta izglītībai. Atbalstīsim finansējuma pieaugumu skolām, lai veidotos moderna materiāli tehniskā bāze, kas nodrošina Latvijas patriotu izaugsmi, kvalitatīvu izglītību, tautsaimniecībai vajadzīgu speciālistu sagatavošanu. Būtiski palielināsim budžeta apmaksāto vietu skaitu augstskolās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam”
„kvalitatīva augstākā izglītība un zinātne ir galvenā investīcija Latvijas nākotnē”
„palielinot finansējumu, nodrošināsim izglītību, kas sniedz dziļas un pieprasītas zināšanas, paver plašas karjeras iespējas un veicina jaunatnes vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā”
„programma īpaši uzsver zinātnes izšķirošo lomu valsts attīstībā. Mūsu prioritātes ir izglītība, zinātne un konkurētspēja - trīs lietas, kas spēj vairot Latvijas tautas labklājību”
„mēs attīstīsim un integrēsim izglītību, zinātni un inovācijas”
Taču realitātē diemžēl parādās pavisam citāda attieksme. Vakar publiskotais LR Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžeta projekts paredz būtiski samazināt finansējumu zinātnei un augstākai izglītībai. Zinātnes nozare saņems par gandrīz 15 miljoniem latu mazāk nekā viņgad (piedevām ierēķiniet vēl izmaksu inflāciju), bet izglītība zaudēs 17 miljonus... Vispārējai izglītībai gan nedaudz paveicies, paredzētais finansējums samazināts tikai par 216 134 tūkstošiem latu.
Protams, vārds „taupība” šobrīd valsts aparātā ir topa virsotnēs, taču vai tieši šīs jomas būtu tās, kurās jāveic tik būtiska taupīšana? Tai pat laikā palielinās finansējums, piemēram, sportam. Te neviļus nāk prātā senāk lasīts materiāls par atsevišķu redzamu politiķu personīgajām saistībām ar noteiktiem sporta veidiem un grupām – bet tas jau ir cits stāsts...
IZZIŅAI:
DELFI - Nākamgad būtiski samazināsies finansējums zinātnei
E.Labanovskis - Aizsardzības jeb Sporta un hobiju ministrija?
