Potenciāli ieviešamā sistēma ietver noteikumu, ka pamatskolas ar skolēnu skaitu, kas mazāks par 106, un vidusskolas, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 162, vairs nesaņems tiešu finansējumu no valsts. Līdz šim eksistēja kārtība, kurā pašvaldības sedza skolas tehniskos izdevumus, bet valsts finanses tika paredzētas skolotāju atalgojumam. Tātad, faktiski šobrīd valsts ne tikai grauj lauku izglītības sistēmu, bet piedevām vēl motivē skolotājus vadīties pēc kvantitātes, nevis kvalitātes principa.

Vēl pavasarī ekspertu grupa asoc. prof. Roberta Ķīļa vadībā rīkoja konferenci, kurā cita starpā tika apskatīts arī šis jautājumus; lielākā diskusijas dalībnieku daļa principu "nauda seko skolēnam" vērtēja negatīvi. Dīvaini, ka šīs grupas darba pasūtītājs, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (ministrs E. Zālāns tāpat ir minētās grupas sastāvā) no tā nav izdarījusi nekādus secinājumus un atbalsta jaunās stratēģijas ieviešanu Latvijas skolās.

Pašu ministriju aprēķini liecina, ka jauno finansējuma slieksni nesasniegtu vismaz 150 skolas valstī. Tie vairs nav atsevišķi gadījumi, bet liekas esam teju plānveida lauku skolu iznīcināšana. Tāpat jāņem vērā fakts, ka dzimstības līmenis Latvijā arvien samazinās - tātad, drīzumā gaidāms, ka šādu skolu būs vēl vairāk. Daudzi šodienas speciālisti izglītības lauciņā negatīvi vērtē iespējamo finansējuma modeli. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Kohva pēc diskusijām ar kolēģiem paudusi nopietnas bažas par šo jauninājumu, tāpat var minēt, piemēram, Daugavpils rajona Izglītības pārvaldes vadītāju Irēnu Bulašu - viņa visai noteikti apgalvo, ka lauki izmirs, ja slēgs skolas, piemēram, Daugavpils rajonā, kur mirstība trīsreiz pārsniedz dzimstību.

Starp citu, šodien par minēto problēmu ir iespējams lasīt arī LSDSP ģenerālsekretāra Anša Dobeļa blogā.