Nu ko, spriežot pēc atsauksmju nulles pie iepriekšējā Kinofaktu gabala, raksti par sievietēm Jums nepatīk (pat ja tās ir pasaules vīriešu erotiskais sapnis numur viens), pāriesim tad atpakaļ "veču blokā". Raksta galvenais varonis būs kāds vīrs, kas dēļ "izteikti bīstamām aktivitātēm" filmēšanas laukumā, kuru rezultātā bija apdauzījis pieri, iesūdzēja kādu kinokompāniju par to, ka tā sagādājusi viņam nopietnas garīgas, fiziskas un emocionālas sāpes un ciešanas. Diez kurš tas varētu būt?
Varu derēt, ka Jums nekādi nevarēja ienākt prātā, ka šis vīrs ir kādā Vācijas militārajā bāzē dzimušais, filmās mūždien neievainojamais varonis Brūss Viliss. Un tomēr, tieši tas viņš ir. Virsrakstā minētais vārds Bruno ir viņa iesauka.
Kā jau parasti, neaizraušos ar varoņa biogrāfiju, pievērsīsimies interesantajiem faktiem. Piemēram - 2001. gadā Viliss tika paziņojis, ka viņam ir apnikusi varonīgā zēna slava un viņš vairs netēlos tādās filmās, kurās viens pats glābj vai visu pasauli. Tas gan netraucēja viņam dažus gadus vēlāk nofilmēties kārtējā "Cietā rieksta" sīkvelā, kuru vēl nesen redzējām arī uz Latvijas kino ekrāniem, kā arī citās līdzīga rakstura filmās. Taču vismaz kādu laiku tiešām varējām vērot Vilisam mazāk raksturīgus tēlojumus. Teiksim, filmā "Hostage" Viliss atļāvās pat kārtīgi noraudāties...
Parasti Viliss tēlo cilvēkus, kuri iepriekš ir pārdzīvojuši traģēdijas, zaudējuši kādu dārgu cilvēku un/vai pakļāvušies personības krīzei un ticības zudumam. Divās filmās viņš ir tēlojis psihiatrus, kas paši pārdzīvojuši nopietnas emocionālās krīzes saistībā ar darbu. Viena no tām ir 1994. gada "Color of Night", kuru kritiķi izsmēja kā galēji neizdevušos filmu, un otra - 1999. gada "The Sixth Sense", kura savukārt tika pasludināta par ģeniālu filmu un saņēma vairākus Oskarus, tai skaitā nominācijā "Labākā filma".
Starp citu, atceraties sava veida kulta filmu "Spoks" (1990), kurā galveno lomu spēlēja Patriks Sveizijs? Sākumā šī loma bija domāta tieši Vilisam, taču viņš atteicās, jo uzskatīja, ka šāds sižeta aspekts (ka galvenais varonis nav no dzīvo vidus) neatmaksāsies no skatītāja viedokļa un viņa karjerā tam nav jēgas. Ironiski šeit liekas tas, ka iepriekš minētajā "The Sixth Sense", kura atnesa Vilisam tik lielu slavu, viņš tēlo tieši spoku.
Runājot par aktiera "īpašajām pazīmēm" - dažās filmās varat ievērot, ka viņš nēsā pulksteni "otrādi", delma iekšpusē. Dzīvē viņš tā dara vienmēr. Un vēl, fakts, ko parasti reti ievēro - ārpus aktiera karjeras Viliss ir arī dziedātājs. Pats to uzzināju gluži nejauši, pirms dažiem gadiem "uzduroties" kādam viņa albumam interneta plašumos.
Atšķirībā no daudziem no saviem kolēģiem, Brūss Viliss tiešām aktīvi piedalās politikā. Viņš vienmēr aizstāv republikāņu kandidātus dažādām vēlēšanām un ir aktīvs Džordža Buša aizstāvis. Šai sakarā Viliss arī atbalsta ASV armijas aktīvistus Irākas kara ietvaros (lai gan presē ir izteicies, ka pašu karu neatbalstot, viņam tikai patīkot atbalstīt jaunos cilvēkus, kas tajā piedalās - savdabīga atruna). Vienu reizi Viliss gan ir atļāvies aizstāvēt cilvēku no cita politiskā atzara - Tomu Haidenu, kurš bija Buša konkurents vēlēšanās; kopā ar Demiju Mūru un Haidenu Viliss veidoja kampaņu par atomreaktora slēgšanu Kalifornijā. Vēlāk filmā "Armageddon" Viliss ironiski attēlo savu kļūdīšanos, kad viņa tēlotais varonis filmas sākumā sit golfa bumbiņas Greenpeace kuģa virzienā.
Viliss ir publiski paudis vēlmi izveidot filmu par karu, kurā amerikāņu karavīri tiktu attēloti kā drošsirdīgi varoņi, kas cīnās par brīvību un demokrātiju. Tā būšot balstīta uz amerikāņu armijas "piedzīvojumiem" Ziemeļirākā (Viliss tur apmeklējis karavīrus personīgi 2005. gadā), pats režisors, protams, tēlošot vienu no galvenajām lomām. Aktieris saka, ka centrālā ideja ir parādīt, ka "šie zēni dara to, kas viņiem jādara, par pavisam niecīgu samaksu, lai aizsargātu un cīnītos par to, ko uzskata par brīvību esam".
Bez Vilisa tikai daži aktieri ir uzdrošinājušies publiski paust atbalstu karam Irākā - piemēram, Arnolds Švarcnegers un Čārltons Hestons. 2003. gadā Viliss piedāvāja no personīgajiem līdzekļiem 1'000'000 dolāru tam, kurš noķers teroristu līderi Bin Ladenu. Vēlāk gan izrādījās, ka militārajā pasaulē pastāvošā likumdošana "laimīgajam teroristu ķērājam" neļauj šo summu iekasēt.
Nobeigšu šai sakarā ar kādu Vilisa runas citātu, arī politisku: "They still haven't caught the guy that killed John F. Kennedy. I'll get killed for saying this, but I'm pretty sure those guys are still in power, in some form. The entire government of the United States was co-opted."
Taču pie politikas gan labāk nebūtu līdis jo šajā gadījumā, viņa pozitīvā nostāja pret Bušu sabojā visu manu agrāk tik pozitīvo viedokli :)