Bez šaubām, ņemšos savu viedokli arī paskaidrot, neba nu citādi būtu šo rakstu sācis. Taču uzreiz norunāsim – pieminām tikai sērijas pirmās trīs filmas; tas, kas seko tālāk, ir jau citu režisoru un to komandu darbi, kuriem ar sākotnējo stila līniju sakars ir tikai nosaukumā.

Tātad, „American Pie”, „American Pie 2” un „American Wedding”. Neskatoties uz to, ka šīs filmas parādījušās pie apvāršņa periodā no 1999. līdz 2003. gadam, es tās saņēmos (neliegšos, sākumā minētajiem aizspriedumiem līdzīgu dēļ) visas noskatīties tikai 2006. gadā. Un zināt, kopš tās reizes esmu skatījies vēl vairākas reizes. Paskatīsimies, vai man ir viss kārtībā ar psihi…

Pirmoreiz man šī ideja ienāca prātā pēc tam, kad nejauši nācās redzēt īsfilmu par to, kā tika filmēta „American Wedding”. Šī filmiņa man daudz ko paskaidroja – redziet, tas ir tāpat kā, teiksim, panku mūzikā. Ir panki, kas spēlē šādu stilu tāpēc, ka viņiem tas ir tuvākais, lai arī viņi tīri labi pārvalda citus – un ir tādi, kas spēlē „garām”, jo citādi nemaz nemāk. Lieki piebilst, kuri no tiem ir klausāmāki un paliek vairāk atmiņā. Tas pats arī šeit – lielākā daļa „Amerikāņu pīrāga tipa filmu” top tāpēc, ka kādam ir kļūdaini ienācis prātā, ka viņš var veidot filmas. Taču paša „Amerikāņu pīrāga” komandas pamatā ir pietiekami talantīgi cilvēki, kuri šo visu ir paveikuši lieliskā pašironijas gaisotnē – man šī pieeja gluži izteikti atgādina „Dienvidparka” multeņu sērijas tapšanu. Tikai pīrāgnieki neironizē par politiku, viņi tā vietā pasmejas par jauniešu psiholoģiju skolas gados. Kas noliedz, ka jaunības gados ir bijis tikpat kautrīgs un reizē dulns kā šīs filmas varoņi, tas, visdrīzāk, neganti mānās. To es Jums saku kaut vai kā diplomēts psiholoģijas bakalaurs, heh.

Viss filmu uzņemšanas process ir liela uzjautrināšanās komandai. Lai atceramies kaut vai pilnīgi un absolūti debilo epizodi no „American Wedding”, kurā galvenais varonis izskuj sev kājstarpi un lieko apmatojumu izmet pa logu, nejauši trāpot ventilatorā. Minūti gara filmēšana? Lika drusciņ pagaidīt. Komanda izklaidējās vairākas dienas, skujot visiem pēc kārtas bārdas (jā, tādi bija tie izmantotie mati, nevis…), smalcinot tos dažādos veidos, izmēģinot, kādā leņķī tie jāmet ventilatorā, lai tie lidotu vienā vai otrā virzienā, utt., utjp. Procesā tika iegūts tik daudz informācijas, ka būtu varējis tapt zinātnisks pētījums par tēmu. Tā izklaidējas diplomēti un panākumiem bagāti režisori, aktieri, operatori, grimētāji un citi zvēri – un viņiem par to vēl maksā algas. Esmu sajūsmā.

Protams, šīs ne tuvu nav vienīgās detaļas, kas šai filmu sērijā man likās saistošas, taču pārāk aizrauties ar plašām analīzēm arī negribu - tāpat taču tūlīt sabārsiet par manu gaumi.

Kinofakti: Amerikāņu psihs 

Kinofakti: 20 gadi nav šķērslis 

Kinofakti: Floridas donžuāns 

Kinofakti: Vorneru ģimenes lepnums 

Kinofakti: Gotham city 

Kinofakti: Dzimis Honkongā 

Kinofakti: I'll be back

Kinofakti: Rembo izmaina pasauli 

Kinofakti: Come what may

Kinofakti: I am Jack's smirking revenge

Kinofakti: Tautai jāzina savi varoņi

Kinofakti: The Matrix 

Kinofakti: Montija Pitona spams

Kinofakti: pirmais un varbūt arī pēdējais raksts