Raksta 1. daļa: 1460 olas brokastīs 

Raksta 2. daļa: Nedienas ar gredzena brālību

Raksta 3. daļa: Mazās tehniskās viltības

Kad skatāmies dažādas filmas, mēs visbiežāk pilnībā identificējam filmā esošos aktierus ar to radītajiem tēliem un esam visai samulsuši, kad nākas iedomāties, kā būtu, ja šīs lomas tēlotu pavisam citi aktieri. Piemēram, kā būtu, ja "Gredzenu pavēlniekā" nebūtu atteicies filmēties Entonijs Hopkinss? Ja filmā būtu Keita Vinsleta? Ja lorda Elronda loma nebūtu tikusi "aģentam Smitam" Hugo Veivingam, bet gan sākotnēji ieplānotajam Deividam Bovijam? Un ja, piemēram, no Galadrielas lomas būtu atteikusies Keita Blanšeta? Viņai, par laimi, tāda doma nenāca ne prātā, gluži otrādi, Blanšeta ar prieku piekrita šai lomai, jo "vienmēr esot vēlējusies spicas ausis". Tomēr grūti ir domāt par to, ka elfu Legolasu varētu tēlot kāds cits, jo pats Orlando Blūms, nākot uz provēm, cerēja uz Faramira lomu šajā filmā.

Visplašākais dažādo savdabīgo detaļu klāsts šajā filmā ir saistāms ar Aragorna lomas tēlotāju Vigo Mortensenu. Jāatzīmē, ka šis nu reiz bija aktieris, kurš filmēšanas gaitā visvairāk iejutās savā tēlā - līdz pat pārmērībām. Par viņa nešķiramu pavadoni kļuva varoņa Aragorna zobens, kura dēļ Mortensenam vairākas reizes nācās skaidroties ar policiju, tai skaitā arī par nejaušu liecinieku fiksētu cīņu ainu izmēģināšanu ārpus studijas telpām. Šeit jāpiebilst, ka Mortensens bija vienīgais, kurš pēc paša pieprasījuma filmēšanās gaitā izmantoja īstu zobenu, nevis alumīnija vai pat gumijas butaforijas kā citi. Mortensens arīdzan pats izpildīja visus Aragorna trikus filmā - pie tam diezgan veiksmīgi. Piemēram, divkaujā pretinieka Lurtza mesto dunci viņš atsita jau ar pirmo mēģinājumu. Zobencīņu meistars, aktieru treneris Bobs Andersons atzīmēja, ka Vigo Mortensens esot vislabākais "zobenvīrs", ko viņš jelkad trenējis.

Neskaitāmas reizes filmas režisors vērsās pie Mortensena, uzrunājot to par Aragornu - un Mortensens to pat īsti neievēroja, tik ļoti viņš bija iejuties tēlā. Jāpiezīmē gan, ka gluži nesodīta šī aizrautība nepalika - vispirms kādā no filmas kauju ainām aktieris zaudēja priekšzobu. Jāteic gan, viņš negribēja tāpēc pārtraukt darbu un pieprasīja, lai zobs tiek pielīmēts ar superlīmi, tomēr piespiedu kārtā saņēma brīvdienu un tika nosūtīts pie zobārsta. Bet zobārsts darbu veica ātri, un jau pēc pāris stundām aktieris bija atpakaļ ierindā.

Lielākā daļa Gredzena brālības biedru ārpus filmēšanas atpūtās sērfojot - reiz Mortensens no tādām izklaidēm atgriezās ar pamatīgi nobrāztu seju, kurai sāpju dēļ nevarēja uzklāt grimu. Todien visas ainas filmēt bija sarežģītāk, jo Mortensens tika filmēts tikai no vienas puses - piemēram, ainā Morijas raktuvēs, kad Gimli atrod sava radinieka kapu. Tomēr aktieris acīmredzami bija atradis veidu, kā kompensēt savas garīgās traumas, kas radušās filmēšanās nedienu iespaidā. Piemēram, ainu, kurā hobits Pipins tiek apmētāts ar āboliem, Mortensens vienu ābolu sašķaida pret viņa galvu. Šo ainu nācās pārfilmēt 16 reizes, un Billijs Boids (Pipins) ir pārliecināts, ka Mortensens no procesa guvis sevišķu baudu.

Bet tagad pārmaiņas pēc parunāsim arī par  pārējiem... Teiksim, vēl kādu hobitu - Semu, kura lomā iejutās Šons Astins. Triloģijas pirmās daļas beigās arī viņam nācās ciest. Ainā, kurā Sems brien upē, lai panāktu Frodo, aktieris uzkāpa asam stiklam upes dibenā, kas pārcirta ne tikai viņa mākslīgo pēdu, bet arī diemžēl īsto. Tā asiņoja tik stipri, ka filmēšanu nācās pārtraukt un pašu aktieri ar helikopteru transportēt uz slimnīcu... Patiesas ciešanas piemeklēja arī citus filmas dalībniekus - piemēram, lielajā kaujas ainā aktieriem gāja karsti arī objektīvajā realitātē - daudzus no viņiem nācās transportēt no filmēšanas laukuma uz nestuvēm, jo tos bija ķēris karstuma dūriens... Aktieris Džons Rīzs-Deiviss (Gimli) ieguva jaunu kaiti, kas izpaudās kā alerģija uz viņa grimu. Bet ļaunais burvis Sarumans (Kristofers Lī) salauza kreiso roku, iespiežot to viesnīcas durvīs... Bet pietiks par to; parunāsim par kaut ko tīkamāku.

Atceraties, iepriekšējā rakstā es minēju, ka Bilbo Baginsa māja, lai uzsvērtu burvja Gendalfa izmērus, bija speciāli būvēta apmēram par 2/3 mazāka, nekā būtu nepieciešams? Loģiski rodas jautājums, bet kā tad ainās ar šo burvi kopā varēja filmēties arī Jans Holms, kas tēlo Bilbo. Šeit ir jāatklāj noslēpums - tā ir montāža; Jans Holms patiesībā tieši nav filmējies nevienā no filmas ainām. Visos gadījumos ir izmantots "zilā ekrāna princips", kad aktieris tiek filmēts pret šādu ekrānu (bez dekorācijām), bet pēc tam tiek filmas ainās "ielikts" ar tehniskiem līdzekļiem.

Filmēšanas gaitā izrādījās, ka Šons Bīns (Boromirs) baidās no lidošanas. Aktieri nereti uz filmēšanas vietām tika transportēti ar studijas helikopteru, bet Bīns tam piekrita tikai tajos gadījumos, kad citādi nu nekā nebija iespējams. Taču visbiežāk pārējiem vienkārši nācās uz viņu gaidīt. Piemēram, to ainu filmēšanā, kas norisinājās kalnu sniegā, komandai vairākkārt nācās lidojumā novērot, kā Bīns pilnā bruņojumā un grimā lejā kūņojas pa sniegu. Protams, aktierim nācās doties ceļā krietni agrāk par citiem; viņa ceļš ik reizi prasīja vismaz divas stundas.

Ne tik viegli kā Mortensenam ar kaujas skatiem gāja Orlando Blūmam. Arī viņš gan pats izpilda visus Legolasa trikus filmā, taču, piemēram, rīkoties ar loku un bultām viņam nācās mācīties veselus divus mēnešus, bet citureiz doties pie ārstiem ar salauztu ribu. Tomēr, kā jau zinām no iepriekš teiktā, dažuviet viņam šaut tomēr palīdzēja arī dators.

Un visbeidzot lai atkal pieminam pašu filmas režisoru Pīteru Džeksonu. Arī viņš ir redzams šajā filmā uz ekrāna - pie tā paša krodziņa, kur jaunie hobiti nakšņo pirmajā naktī pēc aizbēgšanas no sava ciema. Tas ir vīrs, kurš stāv krodziņa ārpusē un grauž burkānu. Patiesībā scenārijā bija paredzēts, ka viņš pīpēs pīpi, taču jau pie pirmajiem dūmiem režisoram kļuva slikti. Tāpēc ainā viņš parādās ar veselīgāka dzīvesveida propogandu.

Hau, esmu šodien runājis. 

(turpinājums sekos)

Citi sērijas "Kinofakti" raksti: http://jerry.mix.lv/tags/kinofakti