Šoreiz pastāstīšu Jums nevis par kādu konkrētu filmu, bet vairāk par viena aktiera dienām un nedienām. Tas būs austrumu pasaules leģenda, Hong-sangs Čans, mums vairāk pazīstams kā Džekijs Čans (hong sang tulkojumā nozīmē "dzimis Honkongā").
1954. gadā dzimušā Čana turpmākais liktenis sāka iezīmēties 6 gadu vecumā, kad vecāki viņu iekārtoja mācībās Ķīnas Drāmas akadēmijā - operas klasē. Tur Čans mācījās mūzikas un dejas priekšmetus, kā arī tradicionālās austrumu cīņas. Reiz skolu apciemojušie kinoļaudis viņam piedāvāja nelielu kaskadiera darbiņu kādas filmas ietvaros; Čans piekrita. Viņam pievienojās vēl divi skolasbiedri - Biao Juens un Sammo Hangs Kam-Bo, ar kuriem kopā vēlāk Čans nofilmējās vēl ne vienā vien filmā. Čana talants deva viņam iespēju gūt arvien lielākas lomas un visbeidzot nonākt arī režisora lomā. Tāpat viņš ir strādājis arī kā triku koordinātors pasaules līmeņa zvaigznēm, piemēram, Brūsam Lī un Džonam Vū. Tomēr savās filmās Čans vienmēr cenšas pievienot arī lielu daļu humora, brīžiem pat diezgan bērnišķīga. To viņš intervijās skaidro kā veltījumu viņa bērnu dienu elkiem, kuru veikums aizēnojis pat jūsmu par jebkuru austrumu cīņu zvaigzni - Čārlijam Čaplinam, Basteram Kītonam un Haroldam Loidam. Taču viņam ir arī daži stingri noteikumi - piemēram, lielais NĒ seksa ainām.
Dzirdēju reiz tādu joku - Čans esot pirmajā vietā visu apdrošināšanas kompāniju melnajā sarakstā. Un arī šajā jokā ir daļa patiesības - Čans pats izpilda visus trikus savās filmās un to pašu gaida arī no citiem aktieriem, kas piedalās viņa filmās. Pats Čans ir staigājoša traumu kolekcija. Degunu viņš ir lauzis trīs reizes, potīti vienreiz, tāpat lielāko daļu rokas pirkstu, abus vaigu kaulus un galvaskausu; kopš pēdējā traumas tajā joprojām ir caurums. Es pat nerunāju par daudzajiem sasitumiem, izmežģījumiem un tamlīdzīgiem "sīkumiem". Un saraksts vēl nebūt netiek noslēgts (trīsreiz nospļaujamies), jo aktieris arvien vēl aktīvi turpina strādāt savā jomā. Cīņas ainās viņa filmās visi sitieni patiešām sasniedz mērķi; to mīkstināšanai zem apģērba tiek iešūti speciāli spilventiņi, taču tas ne vienmēr ir iespējams. Pašu sāpīgāko traumu aktieris sakās esam piedzīvojis filmas "Enter the Dragon" (1973) filmēšanā, kad Brūss Lī viņam nejauši iesita pa seju ar nunčakiem.
Bez šaubām, atbalstītāju un cienītāju Čanam ir daudz, taču precīzāki skaitļi ir zināmi tikai par lielāko viņa fanu klubu - tajā ir vairāk kā 10'000 biedru, pārsvarā gados jaunas meitenes. Starp citu, kāda meitene, kad uzzināja, ka Čans ir precējies (turklāt viņam ir dēls un meita), pat izdarīja pašnāvību. Vēl cita centās sekot viņas piemēram, taču tika izglābta. Daļu popularitātes Čans iegūst arī kā dziedātājs - viņš ir vairāku albumu autors Āzijā, no kuriem dziesmas ir bieži dzirdamas arī viņa filmu titros, kad tradicionāli tiek rādītas neizdevušās epizodes. Reizēm viņa karjeru salīdzina ar Brūsa Lī ceļu, taču Čans to komentē tā: "Es nekad neesmu gribējis būt otrs Brūss Lī. Es tikai gribēju būt pirmais Džekijs Čans."
Vēlēdamies savā karjerā iekarot arī pasaules rietumu daļas simpātijas, 1976. gadā Čans pieteicās uz plastisko operāciju, kuras gaitā tika mainīta viņa plakstiņu forma, piešķirot Čanam "rietumnieciskāku" izskatu. Kas attiecas uz popularitāti un atzinību ne-austrumu pasaulē, tā viņam tiešām ir. Piemēram, 1989. gadā Čans tika iesvētīts Britu impērijas ordenī, bet 1990. gadā kļuva par Francijas Mākslas un rakstu ordeņa kavalieri. Neskatoties uz diezgan mazo formālās izglītības daļu, ko ir saņēmis Džekijs Čans, viņš tomēr šobrīd ir Honkongas Baptistu universitātes Goda doktors sociālajās zinātnēs un Honkongas Tēlotājmākslas akadēmijas goda biedrs.
2001. gadā tika Čans plānoja filmēties filmā "Noisebleed", kurā viņam būtu jātēlo logu mazgātājs ASV Dvīņu torņos, kurš sekmīgi uzvar teroristu grupu; saprotamu iemeslu dēļ filmēšana tika atcelta...
