Protams, nevienam tas vairs nav nekāds jaunums - tomēr rakstu kaut vai, lai pašam atmiņā stingrāk paliek. Mūsu bijušais premjers Aigars Kalvītis kārtējo reizi parādījis savu apšaubāmo, "septiņos treknos gados" uzaudzēto gudrību, dodot savdabīgus padomus zemniekiem.

Vēl pirms dažiem mēnešiem laikraksti vēstīja par Kalvīša izgājienu, studentiem "pieticīgi" lieloties, ka viņš jau pats būtu varējis kļūt par Valsts prezidentu, tikai neesot vēlējies, jo prezidentam neesot lielu pilnvaru, kas ļautu "bīdīt biznesu". Tagad Kalvītis, kurš nu ir Tautas partijas priekšsēdētājs, kopā ar savu draugu Gundaru Bērziņu ķēries pie zemnieku pamācīšanas taupīšanā.

Viesojoties pie Blomes pagasta (Valkas raj.) zemniekiem, abi politiķi sākuši kaunināt zemniekus, ka tie paši nejēdzot taupīt un tamdēļ tik slikti iztiekot, jo vēloties pārāk grezni dzīvot un nemākot saimniekot. "Kādēļ gan latviešu zemniekam jābrauc ar ērtu traktoru?" brīnījās kauninātāji. "Kādēļ jātin barības ruļļi? Kam vajag tik lielas un modernas fermas un slaukšanas robotus? Gadsimtiem sievas bridušas pa mēsliem, pie akas kājas nomazgājušas un govis rokām slaukušas. Tad nebūtu saimniecības attīstībai jāņem kredīti un jāņaud par zemu piena iepirkuma cenu, kas bremzē to atmaksāšanu."

"Parādiet man vienu ziemeļvalsti, kur tiek pirkti tik dārgi traktori kā Latvijā! Kad viņu zemnieki atbrauc uz šejieni, viņiem siekalas tek, ieraugot tos brīnumus, ko viņi nekad nespēs finansiāli atļauties," sašutis klāstīja Kalvītis. Toties Bērziņš norādīja, ka kopēja piensaimnieku uzņēmuma dibināšanas gadījumā zemnieki bankrotēs divu gadu laikā. Tas neviļus man atgādināja kādreiz lasītos Viļa Lāča darbus, kur negantie kapitālistu budži, juzdami zemi zem kājām degam, ar ne tādiem vien "argumentiem" mēģināja atrunāt ļaudis no kolhozu dibināšanas. Protams, Lāča darbos centrālā ideja ir ne labāka, taču līdzība šeit slēpjas citā. Jautājums - vai šie ir "tautenieku" partijas izmisuma augļi (kas parasti izpaužas nekaunībā) jeb vienkārši veselā saprāta trūkums?