Tie, kas ir lasījuši Peļevina "Generation P", jau saprot, ka šī sadaļa tiks veltīta reklāmai. Piekrītot Peļevinam par to, ka reklāma galvenokārt ir domāta smadzeņu skalošanai, gribu atzīmēt, ka pat ar tādu background var jūsmot tomēr par dažiem īpaši oriģināliem paņēmieniem u.c. Tāpēc arī rakstu kategorijā "Māksla", nevis "Bizness". Šai rakstu sērijā, ja tādu gribēsiet un tā sekos, dalīšos ar Jums no absolūti subjektīva viedokļa man tīkamos video un ideju aprakstos.

Pašam šī "slimība" man uznāca 2004. gadā, noskatoties "Cannes Lions" reklāmu festivāla uzvarētāju kolekciju. Nākamajos gados šīs kolekcijas mani vairs nav tā jūsmojušas, jo mainījušies uzvarētāju noteikšanas kritēriji, arī šai jomā ienākušas jaunas prasības - ievērot to un nediskriminēt šito, - bet 2004. gadā tā patiešām bija spēcīgu radošo ideju krātuve bez robežām. Ja reklāmas veidotājs labi zina savu darbu, viņš brīžiem var realizēt absolūti trakas idejas - un tomēr tās trāpa mērķī. Es tā vēl nemāku - nu, tad vismaz no malas pajūsmošu.

Ko teiksiet?