Publicēts 20. oktobrī, 2008.
Atcerējos jautājumu, kas man iešāvās prātā viņnedēļ un tā arī palika bez atbildes - tāpēc nolēmu to uzdot Jums. Tobrīd masu mēdiji ziņoja par mūsu politspīdekļa Kalvīša mēģinājumiem iekarot Everestu. Lūk, par to arī jautājums.
Nesen ekspremjers atgriezās no ekspedīcijas, kurā tas bija devies kopā ar Gunti Ulmani un Gundaru Bērziņu, pirms tam paziņojot, ka plāno uzkāpt 5-6 km augstumā. Tomēr nu politiķis bija kļuvis atturīgāks un atteicās komentēt pievārētos augstumus. "Mēs savā starpā vienojāmies nekādus komentārus individuāli nesniegt," - presei taisnojās Kalvītis.
Bet kā domājat Jūs - cik augstu Everestā īsti uzkāpa Kalvītis?
Foto: AFI
Bet man ir aizdomas, ka Everests ir tikai aizsegs (loģiska izvēle - lieliem vīriem vajag lielu aizsegu) un patiesībā viņi visi trīs braukuši uz kādu Vācijas klīniku atsūknēt taukus.
Sīkāk lasīt un skatīt šeit: http://www.lnt.lv/lv/news/top10/article.php?id=37442
Lai tiktu līdz virsotnei, vajag daudz pacietības. Fiziskā sagatavotība ne vienmēr ir noteicošais. Un es to zinu, jo esmu kāpelējusi.
Tizla liekas šī ķengāšanās. Galu galā, vai nav vienalga, kā katrs atpūšas?
Vai Tev, Džerij, nav vienalga, cik augstu katrs uzkāpa?
Un, ko Rolands ēda vakar brokastīs?
Kādā krāsā ir Džerija spilvens?
Cik metrus Kārlis noiet dienā ar kājām?
Kādas šķirnes saldējums garšo Cxirix?
Eh... neizprotama šī interese... ja vien tā nesaucas skaudība.
Par to, ka kalnos kāpt ir neslikts hobijs, neviens arīdzan nestrīdas. Taču hobijs ir katra paša darīšana, nevis presē tikšanas veids. Un, ja reiz esi tai publiskajā telpā ticis tomēr, tad arī zināmu atbildību par saviem vārdiem uzņemies un gaidi reakciju.