Šī gada 28. martā Rīgā, "Sapņu fabrikā" vēlreiz koncertēs krievu kulta grupa "Agata Kristi" - tā mēdijus informē koncertaģentūra "Makroconcert". Nespēju to nepieminēt arī šeit, jo šīs grupas daiļradei ir bijis ļoti liels iespaids arī uz manu dzīvi.

Pirms dažām nedēļām vietējā Rimčikā parakājos pa nocenoto disku grozu. Un re, atradu ko labu ar! Sen nebiju vispār audio diskus pircis - bet šoreiz atļāvos, paši vainīgi, ja jau labas mantas noceno. Būtu valdība cita un algas lielākas, tad jau pirktu labas mantas par adekvātu cenu arī, bet tagad citas prioritātes. Nu re, iepirku todien АГАТА КРИСТИ disku "Триллер. Часть 1" - cik zinu, pēdējo šīs kādreiz tik aktīvās grupas veikumu no 2004. gada. Žēl, laba grupa. Agrāk, pirms daudziem gadiem, pirku viņu oriģinālās kasetes par bargu naudu... Tagad tā vairs tikai koncertē, bet ierakstos  neparādās. 2001. gadā nomira viņu taustiņnieks; jauns grupā spītīgi netiek pieņemts. Šobrīd tā darbojas triju cilvēku sastāvā.

Par laimi vai par postu, nezinu, bet viņu mūzika arīdzan vairs nav tik iedarbīga kā viņdienās. 1994. gadā iznāca disks "Opium" - un tad likās, ka ir vajadzīgs šis disks, litrs šņabja un revolveris, un skaidra nojausma par pareizo kārtību, kādā minētos ingredientus izlietot. Ar pēdējo disku, liekas, pietiktu ar kasti alus un nāvei līdzīgu miegu, līdz kamēr pāriet depresijas lēkme. Protams, var jau iebilst, ka 1994. gadā man bija tikai 15 gadu - bet nē, minētais disks mani un daudzus citus joprojām iespaido tieši tāpat. Un, ja ar to nepietiek, vienmēr paliek '97. gada "Ураган"...

No sirds iesaku aiziet uz koncertu un paklausīties grupas muzikālajās emocijās. Ja ir kāda nepatika pret grupas dzimto valsti - ir iemesls to pārvarēt. Labai mūzikai nav nacionalitātes.