Publicēts 6. septembrī, 2008.
Teju visiem, kas daudz maz pavada laiku internetā, nesen nācās redzēt BBC video, kurā Gruzijas prezidents Saakašvili nervozi košļā savu kaklaisaiti. Kā jau tas bija gaidāms, šis video izsauca veselu ņirgāšanās epidēmiju, kura diemžēl skāra arī mix.lv. Taču Gruzijas prezidenta ideoloģiskie pretinieki nerimstas un izdomā arvien jaunus paņēmienus. Abstrahējoties no attieksmēm un viedokļiem, bet vērtējot šo akciju pēc būtības, man tomēr jāsaka, ka tā ir gana oriģināla un pat asprātīga.
Gagarina vārdā nosauktās Maskavas municipālās izglītības palātas jauniešu organizētās akcijas ietvaros pāris dienu laikā tika savāktas vairāk kā 120 lietotas kaklasaites. Domes deputāts Kirils Mironovs aģentūrai "Interfaks" pastāstīja, ka iedzīvotāju atsaucība bijusi ļoti liela un visu šo laiku domē nemitīgi ieradušies cilvēki ar visdažādāko krāsu kaklasaitēm, tomēr lielākoties sarkanām - kā tika aicinājuši akcijas autori. Mironovs apliecināja, ka šīs kaklasaites patiešām tikšot nodotas Gruzijas prezidentam - ja neizdosies caur Gruzijas vēstniecību Maskavā, tad tiks mēģināts caur Ukrainas vēstniecību.
"Slavenais" video ir aplūkojams mix.lv autores Ievas rakstā.
Ir reizes, kad abstrahēties nav pieļaujami.
Piemēram, "abstrahējoties no attieksmēm un viedokļiem, bet vērtējot" "akciju pēc būtības" autors līdzīgā kārtā varētu nonākt pie dažiem atzinīgiem vārdiem nacionālsociālistu racionalizācijas priekšlikumam ražot ziepes no koncentrācijas nometņu gāzes kamerās nogalēto jūdu taukiem, lai vērtīgais resurss kara laikā neiet zudumā.
Un, morāle - Ir brīži, kad labāk paklusēt.
P.S.
Tas atgadījums ar kaklasaiti parādīja, cik milzīgā stresā tajās stundās atradās Saakašvili, kad viņa valsts eksistence karājās mata galā. Bet viņš neapmulsa, nebēga, un ar visu kaklasaites ēšanu rīkojās enerģiski un efektīvi, un spēja noorganizēt tādu atbalstu sev, ka krievu Reihs aplauzās un igtermiņā vēl paliks zaudētājos.
Tie lielie smējēji un apņirdzēji 99% gadījumu savā mūžā nepiedzīvos pat situāciju kad no viņiem kaut kas līdzīgs būs prasīts, nerunājot nemaz par to, ka viņi šādā situācijā kaut ko jēdzīgu spētu izdarīt.